Epoksīdsveķi ir sava veida lielmolekulārs polimērs, molekulārā formula ir (C11H12O3)n, kas attiecas uz tādu polimēru klases vispārīgo nosaukumu, kas satur vairāk nekā divas epoksīda grupas molekulā. Tas ir epihlorhidrīna un bisfenola A vai poliola polikondensācijas produkts. Pateicoties epoksīda grupas ķīmiskajai aktivitātei, gredzena atvēršanai, sacietēšanai un šķērssavienošanai var izmantot dažādus savienojumus, kas satur aktīvo ūdeņradi, lai izveidotu tīkla struktūru, tāpēc tie ir termoreaktīvi sveķi. Bisfenola A epoksīda sveķiem ir ne tikai vislielākā izlaide un vispilnīgākās šķirnes, bet arī jaunās modificētās šķirnes joprojām pieaug un kvalitāte nepārtraukti uzlabojas.
Epoksīdsveķiem ir sekundāras hidroksilgrupas un epoksīdsveķu grupas, un sekundārās hidroksilgrupas var reaģēt ar izocianātiem. Epoksīda sveķus tieši pievieno poliuretāna līmes hidroksilgrupu saturošajai sastāvdaļai kā poliolu. Šajā metodē reakcijā piedalās tikai hidroksilgrupa, un epoksīda grupa nespēj reaģēt.
Skābju sveķu karboksilgrupu izmanto, lai atvērtu epoksīda gredzenu un pēc tam reaģētu ar izocianātu poliuretāna līmē. Ir iespējams arī izšķīdināt epoksīdsveķus etilacetātā, pievienot fosforskābi sildīšanas reakcijai un pievienot tā aduktu poliuretāna līmei, kas var uzlabot līmes sākotnējo viskozitāti, karstumizturību un hidrolīzes stabilitāti. Spirta amīnus vai amīnus var izmantot arī poliolu iegūšanai, un terciārā slāpekļa atomu klātbūtne aduktā var paātrināt NCO reakciju.
Epoksīda sveķu kā polihidroksi komponenta izmantošana apvieno poliuretāna un epoksīda sveķu priekšrocības, un tai ir laba saistīšanas izturība un ķīmiskā izturība. Epoksīda sveķi, ko izmanto poliuretāna līmju ražošanā, parasti izmanto EP-12 un EP-13. , EP-16 un EP-20 šķirnes.